“Izrunāsim to līdz galam!” vs “Parunāsim par to citā reizē..”

Viedokļi nesakrīt. Diskusija kļūst aizvien aizrautīgāka. Divi kolēģi turpina argumentēt, kamēr pārējā komanda gaida. Un pulkstenis tikšķ - darba kārtībā vēl vairāki jautājumi, kas jāizrunā.

Vai atpazīsti situāciju?

Vienas pareizās atbildes vai stratēģijas nebūs, bet ir vairāki atskaites punkti, kurus ņemt vērā, lai radušais konflikts dotu maksimālo pievienoto vērtību gan abiem iesaistītajiem, gan visai klātesošajai komandai.

Konflikta temats

Darba vidē konflikti nereti notiek par “profesionāliem jautājumiem”. Taču bieži vien tie ir piepildīti ar emocijām. Toties emocijas var veidoties vismaz divos veidos, pirmkārt kā dabiska personības stila iezīme un reakcija, otrkārt, laika gaitā uz atkārtotām pieredzēm balstīta reakcija (tā saucamais “vadzis plīst”).

Ko darīt?

Saprast un varbūt, pat skaļi izteikt šo jautājumu: “Cik ļoti šis konflikts vēl ir par konkrēto darba tematu?”

Pieejamais laiks

Laiks darbā vienmēr ir par maz, sapulces visbiežāk sasteigtas, kur nu vēl atļauties to laikā konfliktēt? Bet, ja ir noskaidrots, ka konflikts patiešām ir vairāk lietišķs nekā emocionāls, tad tas pilnīgi noteikti var būt ieguvums sapulces laikā. Pirmkārt, iespējams radīsies jaunas idejas darba risinājumiem, otrkārt, tas iedos sajūtu komandai, ka konfliktiem telpā ir vieta.

Ko darīt?

Ieceliet kādu no kolēģiem par laika turētāju, veltiet konfliktam šo laiku. Iespējams ir vajadzīga arī moderatora funkcija, kurš palīdz noturēties pie konkrētā temata, jo nereti diskusijās mēdzam aizslīdēt uz citiem notikumiem, meklējot argumentus.

Ļoti emocionāls konflikts

Mēdz būt personības un situācijas, kuras ir ļoti piepildītas ar emocijām. Tas nav vienkārši, saprast, ko ar tām darīt. Jo nereti tiek uzskatīts, ka emocijas darbā ir kaut kas neprofesionāls un vājuma pazīme. Bet tā nav gluži taisnība.. Emociju regulēšana ir svarīgs instruments, bet jāatcerās arī, ka apspiestas emocijas nekur nepazudīs.

Ko darīt?

Šādu konfliktu ir vērts pārcelt uz citu laiku un vietu. Iespējams tikai divatā. Bet ir ļoti būtiski kā tas tiek komunicēts, jo īpaši, ja apkārt ir vēl citi kolēģi. Ir svarīgi, ka netiek nonicinātas ne otra cilvēka emocijas, ne konflikta temats. Ja tas ir “uzpeldējis”, tad tas ir svarīgs. Varbūt ne vienmēr tieši profesionālajai virzībai svarīgs, bet starpcilvēcisko attiecību ziņā tam ir nozīmē. Emocionāls konflikts, ja tas tiek veiksmīgi vadīts, var būt lielisks veids kā iepazīt otru cilvēku tuvāk.

Atcerēsimies, ka konflikts ir vajadzīga un svarīga komponente labā un profesionālā komandā. Bet ir būtiski, ka tas ir produktīvs nevis destruktīvs. Visa pamatā ir jābūt uzticībai, ka esat gatavi atklāties un apzinaties, ka viens otram nevēlat ļaunu.

Lai spētu produktīvi konfliktēt, ir jātrenējas. Kā mēs zinām, uzsākot spēka treniņus, nākamajā dienā sāp muskuļi un varbūt pat māc domās “kāpēc es šito sev nodarīju..”. Arī pēc konflikta, satiekot kolēģi varbūt būs kāda “muskuļu sāpe”, bet neļaujies sevi maldināt, turpini trenēties, lai stiprinātu savas komandas savstarpējās attiecības!

Simon Sinek ir brīnišķīga saruna, kurā “konfliktu” iespējams saskatīt pavisam citā perspektīvā, kā komandas sportu, ar kopīgu mērķi saprasties:

How to Say the Hard Thing and Keep the Relationship / A Bit of Optimism: Feelings at Work

Tev šķiet, ka jūsu sapulcēm prasās svaiga elpa, skats no malas, jaunas iedvesmas? Ieskaties mūsu jaunākajā programmā:

Vienkārši un jēgpilni par sapulcēm

Ar sveicieniem,

Klinta Švēbele