Labi zināma, bet par maz izmantota - prakse, kas stiprina pārliecību

Sveiciens Jaunajā gadā!

Man, Robertam, ir tā lieliskā iespēja būt šogad pirmajam, kurš šajā mēnešraksta formātā vēršas pie Tevis.

Vēlos izstāstīt stāstu par vienu savu tikšanos ar Andri (vārds izdomāts, bet persona un situācija – īsta). Andris vada salīdzinoši nelielu organizāciju, kas piedzīvo ļoti dinamisku un sarežģītu periodu. Jau ilgāku laiku neizdodas iegūt stabilitāti ar īstajiem darbiniekiem, tie mainās, un komanda pastāvīgi ir nepilnīga. Produkts jau ir palaists, un ir sajūta, ka lidmašīna tiek būvēta, kamēr ar to jau lido.

Mēs aizrunājāmies par vadītāja ikdienu, par vadītāju kā lietu risinātāju. Interesanti, ka cilvēkus, kuri kļūst par vadītājiem, galvenokārt vieno viena īpašība - viņi risina lietas. Problēmas. Grūtības. Sauc to, kā gribi, bet viņi spēj pieņemt lēmumus tur, kur citi iepauzē.

Un bieži vadītājs nonāk situācijā, ka visa viņa ikdiena ir saistīta ar risinājumu meklēšanu un problēmu novēršanu. Dienas paiet, nepārtraukti risinot. Pavisam nemanot piezogas sajūta, ka viss, ko viņš redz apkārt, ir vienas vienīgas risināmās lietas.

Un, neviļus iekrītot šādā stāvoklī, pazūd pievēršanās vienam ļoti būtiskam vadītāja uzdevumam. Pamanīt pozitīvo un izcelt to. Jo tieši uzmanības pievēršana tam, kas izdodas, nodrošina šo lietu atkārtošanos.

Ar Andri nonācām pie atziņas, ka sevi apzināti jāpieradina pie labu rezultātu un panākumu, pat ikdienišķu un nelielu, pamanīšanas un nosaukšanas vārdā. Dienas beigās ikviens darbinieks iekšēji vēlas saprast: vai tas, ko es izdarīju, bija labi? Pietiekami? Vai man šādi turpināt?

Neatkarīgi no tā, vai esi vadītājs kā Andris vai kolēģis komandā, es Tev šogad novēlu trenēties pamanīt un pateikt to, kas citiem izdodas labi, īpaši tad, kad tas no Tevis netiek gaidīts. Ar laiku Tu pamanīsi, kā šīs lietas sāk augt pašas no sevis.

Te īss video no biznesa domātāja par šo pašu tēmu:

Positive Reinforcement | Simon Sinek

Lai mums šogad tas izdodas!

Roberts Rubenis