Mans draugs mani nesen pierunāja pamēģināt uzspēlēt skvošu, ko nekad iepriekš nebiju darījis. Un, neskatoties uz visiem patīkamajiem aspektiem, kas šādam stundas treniņam nāca līdzi: fizisku slodzi, labām sarunām, kaut kā jauna pamēģināšanu, es vairākkārt esmu aizdomājies, cik svarīgi ir darīt kaut ko, ko es nemāku. Būt iesācējam. Cik ļoti veselīgi ir būt par nemācētāju, kurš grib apgūt. Nesanāk, kā iedomājos. Bet man taču parasti sanāk!
Un iedomājies, ka visa komanda nonāk apstākļos, kuros mēs darām lietu, ko īsti neprotam. Kad neesam eksperti un profesionāļi. Kad mums nav ikdienas prasmju un ierasto ceļu, kā atrisināt situācijas un sarežģījumus. Cik labi šādā vidē ir ieraudzīt vienam otru, tik patiesi un cilvēcīgi īstus.
Manuprāt, labākais veids, kā ar komandu ieraudzīt šo īstumu, ir kopīgi doties ārā. Pirms kāda laika vadīju solo canoe laivu braucienu kādai Baltijas vadības komandai. Spēcīgiem vadītājiem, kuriem katram ir savs departaments un virziens, un tomēr viņi visi ir vienā upē. Kāds no viņiem pie vakara ugunskura sarunām teica:
“Es nekad neesmu juties tik droši būt pazemīgs kā šeit.” Tā ir vide, kur rodas īstenības pieredze, kas atsvaidzina.
Aicinu arī Tevi apdomāt, kas ir tā vide, kurā ar saviem kolēģiem nonāc īstenībā par to, kādi patiesībā esat. Dariet lietas, kurās esat iesācēji.
Ja vēlies iekāpt šajā īstenības vidē, tad aicinām vadītājus pievienoties solo canoe programmai. Apvienosim jaunu prasmju apgūšanu ar skatu no malas uz sevi kā vadītāju, savienojot dabu ar ikdienas darbu.
Skati informāciju šeit vai raksti man privāti:
https://senseofteam.lv/resursi/solo-kanoe-programma-vaditajiem/
Ar sveicieniem,
Roberts Rubenis
