Īslande. Zeme, kura vēl ilgi paliek atmiņā pēc atgriešanās no tās ar savu dabisko nepieradinātību, laika apstākļu nepatstāvību un sajūtu, ka brīžam esi nekurienē. Devāmies turp augusta sākumā, lai redzētu ne tikai klasiski skaistos ūdenskritumus, geizerus un kalnus, bet arī attālinātās vietas salas vidienē – “highlands”.
Īslandes pirmā ceļojuma diena sākās ar mistēriju neskaitāmu mencu galvu izskatā ceļa malā, kuras atminējumu mēs uzzinājām no vietējiem iedzīvotājiem.
Tūristu iecienīta vieta pie Tingvadlavahdns ezera, kontinentālo plātņu plaisa, kur satiekas Eiropas un Amerikas kontinenti. Īstenībā šī plaisa stiepjas pāri visai Islandei un ir apskatāma arī citur…
Kāpiens Heklas vulkāna virsotnē 1491 mvjl., kura pēdējais izvirdums notika 2000. gadā. Daudz sadegušu akmeņu, lavas, pelnu un sniega mikstūra, kuru pastiprina vējš un migla. Tā riktīgi sirreāli!
Īslandes “highlands” un F ceļi, kur var doties tikai ar 4*4 un vislabāk, ja ne ar “parketa džipu”, jo var nākties šķērsot lavas laukus un upes. Dodoties turp, Jūs sevi apbalvosiet ar mēness ainavu un nekurienes sajūtu!
Ūdenskritums ar neizrunājamu vārdu Hrafnabjargafoss, ārpus masu tūrisma, bet joprojām jaudīgs un viss mūsējais..
Mūsu piedzīvojumu ekspedīcijās mēs esam ieinteresēti redzēt visu uz zemes, virs zemes un arīdzan zem zemes. Milzīga vulkāniska grota lavas lauku vidū.
Vēl viens ceļojums pazemē ar vietējo iedzīvotāju ieteikumu. Vulkāniskās alas, kuru sienas ir gludas un noslīpētas, kā pēc pasūtījuma. Aitas tās izmanto, lai slēptos no lidojošajiem mošķiem, mēs, lai ielīstu tik dziļi cik vien var!
Krāsas, krāsas, krāsas…maģiskas un spilgtas. Geizeru ieleja ar ļoti karstām dubļu vannām.
Eiropas jaudīgākais ūdenskritums/ pēc ūdens apjoma – Detifoss.
Īslandes vasara pilnā briedumā – zāle aug, ūdens tek un vietām ir aizķēries “nedaudz” sniegs.
Skaistums, kas sevi uztur pie dzīvības arī vulkāniskā augsnē un vējā.
Īslandes vasara turpinās. Augusts – viens no siltākajiem vasaras mēnešiem šeit. Taču, ja dodaties uz “highlands”, tad varat izbaudīt +4 grādu temperatūru arī augustā. Pārgājiens uz otro augstāko virsotni Mt Snæfell 1833 mvjl./ sniega kalns.
Satikšanās ar lielo, auksto un netīro – viena no daudzajām Vatnajökull ledāja mēlēm. Tas kūst un prognozes ir skarbas, ka pēc 50-80 gadiem ledājs izzudīšot…
Brīdis, kad upju šķērsošana vairs nav apgrūtinājums, jo viss ir slapjš tik un tā. Pārgājiena otrā diena.
Tās ir visur un to ir daudz. Gadus atpakaļ proporcija starp Islandes iedzīvotājiem un aitām bija 3 pret 1/ uz katru iedzīvotāju trīs aitas. Šobrīd esot 2 pret 1, joprojām aitu labā. Neviena, pat visdārgākā apdrošināšana nesedz auto sadursmi ar aitām, jo ….tās ir aitas.
1963. gada 14. novembrī Norvēģijas jūrā 30 km no Īslandes krastiem notika vulkāna izvirdums un dzima viena no pasaules jaunākajām salām – Surtseja. Zinātnieki to izmantojot pētījumiem, lai novērotu, kā uz tās attīstīsies flora un fauna.
Nākošā gada Īslandes programmā būs arī klinšu kāpšana blakus ledājam. Vietā, kuru ir izlolojuši kāpēji no Reikjavikas klinšu kāpšanas kluba. Pieejams vairāku kilomeru garš klinšu masīvs ar vairāk kā 300 maršrutiem. Iespaidīgi!
Vulkāniskās rotaļas ar bazalta iežiem un Svartifoss ūdenskritums Skaftafell nacionālajā parkā.
Pārgājiens dienas garumā Skaftafell dabas parkā ar skatu uz Morsarfoss – augstāko ūdenskritumu Islandē 228 metri, kurš radies 2007. gadā, kūstot Vatnajökull ledājam.
Īslandes dažādība – ledus, ūdens, zāle un akmeņi. Viss vienkopus.
Īslandes zirgi ir unikāli, jo tie ir izolēti uz salas un tāpēc šķirne ir palikusi “neatšķaidīta”. Ar tiem jāj, par tiem priecājas un jā, tos arī ēd…
Vēl viens caurums zemē, šoreiz vairāk kā 400 metrus garš vulkānisks tunelis ar augstiem velvjveida griestiem un haotiski sabirušiem akmeņiem.
Īslandes skarbais skaistums.
skatīt vairāk
skatīt vairāk
skatīt vairāk
skatīt vairāk
skatīt vairāk
skatīt vairāk
skatīt vairāk
skatīt vairāk
skatīt vairāk
skatīt vairāk
skatīt vairāk