Es daudz domāju šodien par uzticēšanos un paļaušanos. Es taču pa tām “nenormālajām trepēm” mūžam nebūtu uzrāpusies, es taču nekad nenolēktu no tās platformas koka galā.... bet es ļāvos. Es domāju par to, cik daudz savā biznesā, darba lietās, ģimenē es ļaujos, ļauju sevi uznest, pagrūst. Maz, bet var taču savādāk... Un te bija spilgts un uzskatāms piemērs, ka var.