Es daudz domāju šodien par uzticēšanos un paļaušanos. Es taču pa tām “nenormālajām trepēm” mūžam nebūtu uzrāpusies, es taču nekad nenolēktu no tās platformas koka galā.... bet es ļāvos. Es domāju par to, cik daudz savā biznesā, darba lietās, ģimenē es ļaujos, ļauju sevi uznest, pagrūst. Maz, bet var taču savādāk... Un te bija spilgts un uzskatāms piemērs, ka var.

Esmu noķēris sev nepieciešamo nelielo smadzeņu re-startu. Latvija nav ļoti liela, tāpēc noteikti ar daļu “24H Plosts” programmas dalībnieku vēl nāksies tikties. Pozitīvi, ka viens otru jau nedaudz pazīstam un uzticamies - ja kopā varam uzbūvēt plostu, uz kura dzīvo 14 cilvēki, arī ikdienas biznesā noteikti varēsim uzsākt sadarbību.

Komandas attīstības treniņš tika pielāgots tieši mūsu komandas darba vides "pudeles kaklu" situācijām un tika aplūkoti konkrēti “case study” no mūsu ikdienas darba, tādējādi treniņš likās ļoti relevants un, manuprāt, tieši pateicoties tam, ar stiprāku ietekmi uz katru atsevišķi, jo caur to tika paaugstināta ticamība komandā, ka “tas ir par mani”...