2.04.2010

Otrajā Septembra nedēļas nogalē (2009. gada) tika aizvadīts jau šī gada trešais ‘virvju demo’. Šī bija īpaša grupa! Grupā bija 7 brīnišķīgas dāmas, kas pavadīja skaistu nedēļas nogali. tā viņas pašas saka. Un varēja vērot tādu spēcīgu sieviešu solidaritāti viņu starpā, tā, it kā viss jau sen iepriekš būtu sarunāts. Un tās banānu pankūkas no rīta!

Pāris ieskati bildēs zemāk!

“Ticiet nu man – sākumā solītais ‘burkāns’ – adrenalīns – tika iedots ikvienai no mums! (runājam sieviešu dzimtē, jo bijām taču tikai meitenes).
Darbojoties visā procesā, saklausīju, ko teica: “Nekad nedrīkst aizmirst mēģināt darīt neiespējamo, lai sasniegtu iespējamo – tikai mēģinot varam uzzināt, ka varam izdarīt vairāk.” Katra šāda diena un stunda tikai piepilda un atsvaidzina ikdienas steigu un palīdz domāt citā dimensijā! Ir dikti forši tā kopā – pasmieties, padalīties iespaidiem, sajūtām un vienkārši būt pa vidu labai kompānijai.
Un galvenais secinājums – gribu vēl, vēl, vēl – kā visam labajam negribas, lai pienāk beigas! Bet zinu, ka noteikti ir jāpatur šī  “negribēšanas” sajūta sevī, lai būtu aizrautība kaut kad, kaut kur, kaut kā tādā pašā garā satikties vēlreiz! =)”

Maija Poča

“Esmu ļoti priecīga, ka biju daļa no šīs demo programmas. Patiesībā šīs divas dienas man iedeva ļoti daudz – ne tikai uz 2 divām nedēļas nogales dienām, bet arī uz turpmāko laiku. Pirmkārt, esmu sev atklājusi jaunu hobiju un viss jau tiek darīts, lai to attīstītu. Otrkārt, es apzinājos, ka varu vairāk nekā man šķiet. Ticu, ka ne es viena ar tādām pārdomām pēc šīs programmas. Un šī varēšana vairāk nav tikai fiziskās aktivitātes, bet tas rada ticību, ka varu vairāk arī ikdienā, darbā, jebkur.”

Ivonna Balode

“pirmais, kas nāk prātā par dzīvi un šo nedēļas nogali ir tāda frāzīte:
Dzīvei ir kā iešana pa trosi ar aizsietām acīm un ir labi, ja ir kas atbalsta un uzmana, lai nenokristu
Morāle: bez kopēja atbalsta un sadarbība nu nekā.”

Liega Zelgalve

“Uzreiz vēlos pateikt PALDIES visiem atbalsītājiem, kas uzmundrināja mani kāpjot uz kārtējā pakāpiena pretī savām lielākajām bailēm, bez jums tas pakāpiens nebūtu bijis tik liels.

Ļoti patīk doma, ka galvenais ir mēģināt, jo tiešām reizēm grūtākais ir pierunāt sevi pamēģināt, bet to izdarot bieži vien atklājās, ka Tu spēj daudz, daudz vairāk nekā biji iedomājies. Un galu, galā – ar dzīvi nevajag mocīties “

Inese Akmeņlauka