1.12.2009

velo miniekspedīcijas apraksts

Neliels apraksts par trīs rakaru braucienu no Daugavpils ar velo caur Latgales vietām.

jau 6dienu pavadīju pa Daugavpili, nokāpis no plosta, kur pavadīju plūdumā no Lielindricas. iepazīstu D-pils parkus, kur lielākoties visi vīri malko 2litrīgos aliņus no ciskām un skaļi krieviski diskutē. Pārīts nāk arī ar mani iepazīties.

Vakarā izlemju laist uz Egļukalnu Sventes dabas parkā. nepilni 25km un esmu tur. Uzminos Egļukalnā, no kura skatu torņa redzu vienu no iespaidīgākajām (tanī mirklī man tā likās) Latvijas ainavām. Daugavpils un tās apkārtne pie kājām. Redz arī Ignalinas AES. vopše!

7dien sagaidu Kristu un Osīti D-pils vilcienu stacijā. Pirmo dienas daļu noblandamies pa centru, paēdam mistiskā iestādē kuras nosaukums bija “doktor …” (precīzi neatceros). kamēr tur sēžam, ik pa mirklim ierodas kāds vīrs un ieņem pa “sotņikam”. cits ar zaceni, cits bez. Osīts ir vieglā reibonī no tā skata vien. un saka: “Eu, man ir Kultūršoks!” Un vispār, viņam taisnība, D-pilī var dabūt minī kultūršoku. Cita Latvija.

Mēs trijatā Daugavpils cietoksnī. fonā vertikāli nostādīts lidmašīnas spārns.

Tālāk mērojam ceļu uz Krāslavu, ar līkločiem un dažādiem pieturas punktiem. Izbraucam Daugavas loku velomaršrutu, apskatot gan Slutišķu sādžu, gan Vasargelīšu skatu torni un vēl un vēl. visu ne uzskaitīt nevar!

Krāslava arī diezgan interesanta pilsēta, pilna ar jauniešiem, par kuru nodarbēm 7dienas vakarā nav īstas skaidrības. Mums pieslēdzas vietējais kadrs, protams, saziņas valoda krievu, un uzstājīgi grib mums parādīt skaistākos skatus Krāslavā! viņš arī ar velo, un tādēļ laikam jūt ar mums garīgo saikni! ļaujam viņam savu vēlmi apmierināt un drīz jau atvadamies, dodamies Drīdža virzienā meklēt nakstvietu! atrodam to pašā Baltias dziļākā ezera krastā, kur sarunājam viensētas pagalmā vietu.Atkal krieviski jārunā. šķiet, ka sāku jau iepraktizēties. cilvēki patiesi laipni. patīkami.

Šodien braucot iekšā Krāslavā uzstādu visa brauciena ātruma rekortu, 55,5km/h.

Osīts ieintriģēts gaida Slutišķu sādžas muzeja dāmu!

Rītu sākam ar 10 olu vārīšanu trangijā. diez kas notiks, kad tās olas nāks ārā! katram sanāk 3,3333 olas. Pļavā, kurā guļam ierodas Belarus traktors ar vālotāju un draudīgi bez apstājas un nepārprotami mums tuvojas. ķer un grāb ko vari, jo, protams, viņam jābrauc tieši tur kur mēs gulējām! bļin. Vietējiem tik teicām – “traktor? a, eto bil znak, što u nas nada idķi!“

Diena turpinas raibi. ar Sauleskalnu, Aglonu, Galinošiem pakalniem un kāpumiem, krustu krustojumā, Preiļiem un preileni, un naktsvietu brīnišķīgā pļavā.

Ceļu Daugavpils – Rēzekne un Krāslava – Preiļi krustojuma apļa vidū krusts!

2diena sākas ar lietu, kam par spīti lustīgi sākam mīt un nesaprotam no kurienes spēks. laikam rīta putra. pirmos 30km nošaujam ~ 1.stundā 30min, gan pa granti, gan asvaltu un jau esam Mūrmastienē. Sazinoties ar Teiču dabas rezervāta administrāciju esam saņēmuši atļauju iebraukt Teiču purvā līdz Siksalai. Uh, iespaidīgi – visu trīs vārdā rekomendēju ikvienam! (te saite)

Tālāk itkā viss labi minās, esam uzņēmuši kursu uz Ļaudonu! un smuki grants ceļi, mobīlais militārais tilts pār aivieksti, Barkavas arodvisduskolas ēdnīca, nāvīgie pēdējie 9km pirms Ļaudonas mūs nogalina. tādu trepi un mīkstu granti nebijām nekur iepriekš redzējuši!

Uzlādējušies ar graužamajiem un enerģiju laižam Mārcienas virzienā caur Krustkalnu dabas rezervātu, kur ceļš ved pa grūtu, bet ārkārtīgi skaitu posmu. nejauši uzduramies arī skatu tornim, kur, pēcāk vienojamies, ka bija ceļojuma skaistākais skats! Gaiziņš un viskas apkārt! mega.

Šķiet, ka brauciena skaistākais posms – caur Krustkalniem. grūts, bet dinamisks.

Tālāk jau uz Mārcienu, Bērzauni, kur satikām Sandas tanti, kas mūs izveda elpu aizraujošā ekskursijā pa Bērzauni. Un tad arī uz Krastiņiem – pirts un labsajūtas vakars.

Mans ceļš te beidzas. Krists ar Osīti mauc nākamajā rītā tālāk uz Valmieru un Priekuļiem. Malaci!

Kopā 3dienas nominu 350km. un visādi tur vēl rādītāji. Un Latgalē skaisti!

Braucēji:

Krists – kurš ar savu velo tā spēja sarunāties, ka Ļaudonā to pierunāja stāvēt uz pakaļriepas!

Oskars – Krustkalnu skatu tornī

un pats. Krāslavas skatu tornis.

Teksts un Foto – Roberts Rubenis, 2009