Kas veido komandas saliedētību?

28.06.2019

Roberts Rubenis, Sense of Team programmu direktors

Nereti, ja komandas attīstības treniņi notiek lietainā laikā, cilvēki uzsāk valodisku spēli un saka – tagad mēs esam saliedēti! – ar to saprotot gan to, ka viņi ir salijuši, gan to, ka komanda ir kļuvusi vienotāka. Rodas gan jautājums, kas tad īsti ir saliedēta komanda?

Komandas saliedētība lielā mērā tiek uzskatīta par garantu grupas darba efektivitātei, un cilvēki tiecas piederēt pie efektīvām grupām, jo mēs visi gribam būt daļa no kāda veiksmes stāsta.

Tas, kas tur kopā jeb saliedē jebkuru komandu ir 3 savstarpēji saistīti procesi – grupas pievilcība, piederība grupai, un komandas darbs.

TĀTAD, PIRMKĀRT … Komandas pievilcība

Jebkurā grupā starp cilvēkiem rodas savstarpējās saiknes un attiecības 2 līmeņos – individuālā un grupas līmenī. Individuālā līmeni grupas locekļiem savā starpā rodas interese vienam par otru, visbiežāk par kādu vai kādiem vairāk nekā par citiem. Dabiskā veidā tas manāms kā biežāka komunikācija un kopīgas aktivitātes ar šiem cilvēkiem. Padomājot, katrs atradīs piemēru no dzīves, kur lielākā grupā vērojamas mazākas, savstarpēji ciešāk saistītas cilvēku kopas.

Laika gaitā individuālās un mazo cilvēku kopu attiecības ir šķērsojušas šurpu turpu, veidojot savdabīgu tīklu, kas rosina piederību grupai un lepnumu par to kopumā. Protams, gadījumā, ja mazās kopas būs lojālas viena otrai un atmosfēra kolektīvā kopumā – labvēlīga.

Komandas pievilcība ir līmenis, kura esība nodrošina grupas stabilu pastāvēšanu un, pat ja kāds no tās locekļiem to atstāj, pārējiem nerodas pārdomas par grupas atstāšanu – grupa ir kļuvusi par vērtību pati par sevi.

OTRKĀRT … Piederība komandai

Saliedētā grupā vērojams, ka tās locekļi burtiski “ir salīmēti kopā”. Runājot par grupu, cilvēki lieto tādus izteiciens kā “mēs paveicām to darbu”, “mēs pārvarējām grūtības” un līdzīgi, nevis “es to izdarīju” vai “bija grūti, bet es to pārvarēju”.

Arī runājot par sevi individuāli, saliedētu komandu dalībnieki reflektē par savu piederību grupai atklāti un atzīst, ka jūtas tai piederīgi un domā par grupu tikpat kā par sevi.

Abas augstākminētās “pašidentifikācijas” pazīmes liecina, ka tās locekļi saista savu nākotni ar darbību šajā komandā, ir gatavi nest atbildību par to, ko grupa paveic, un ir griboši investēt gan attiecībās ar grupas locekļiem, gan darba situācijās.

Izvērtējot pieredzi, kas gūta strādājot ar dažādu uzņēmumu un organizāciju komandām, bieži ir iespējams noteikt komandas saliedētības līmeni pēc tā, kā tās locekļi izsakās par komandu un tās locekļiem. Pirmkārt, tas parādās jau mirklī, kad par komandu ir vispār kas jāsaka (nav svarīgi, cik vispārīgā vai dziļā līmenī), un ir gadījumi, kad tas ir apgrūtinoši un neviens nevēlas uzņemties atbildību kaut ko teikt par visiem. Un, protams, pastāv arī otra galējība – kad izteikuma forma “mēs” valda tik spēcīgi, ka komandai ir grūti reducēt izvērtējumu par paveikto uz individuālu līmeni pat gadījumā, kad kāds no grupas locekļu ieguldījuma ir lielā mērā noteicis rezultātu.

VISBEIDZOT … Komandas darbs jeb savstarpēji sadalīts ieguldījums

To, ka “jāstrādā komandā” mēs zinām visi, gluži tāpat kā to, ka jātaupa energoresursi, jo kūst ledāji. Tomēr, ko nozīmē darbs komandā un kāpēc mums pie tā būtu jāstrādā? Klasiskākā no atbildēm būtu – komandas darbs palīdz veikt uzdevumus ātrāk, nekā darot vienam. Attiecīgi – komandas darbs var tikt raksturots kā grupas locekļu pozitīvās gaidas attiecībā uz visu iesaisti uzdotā darba veikšanā.

Komandai, kuras saliedētība rodas no vēlmes sasniegt kopēju mērķi, ir augsta kolektīvā efektivitāte. Kolektīvā efektivitāte nav vispārīgs optimisms vai pārliecība par grupas spēku “tāpēc, ka mēs esam lieliski”. Kolektīvā efektivitāte rodas tad, kad grupas locekļiem ir kopīga pārliecība par to, ka viņi var izpildīt visus mazos komponentus no lielā grupas uzdevuma pilnīgi un efektīvi. Piemēram, ja hokeja komandas dalībnieki domā: “Mēs esam spēcīga, veiksmīga hokeja komanda”, tad tas ir vispārīgs pieņēmums. Bet, ja viņi domā: “Mēs esam ātri uz ledus” vai “Mēs dodam lieliskas piespēles”, tā ir jau ir lielāka kolektīvās efektivitātes pazīme.

Grupā, kurā komandas darba izpratne balstās kolektīvās efektivitātes pieredzē, tās dalībnieki ir pārliecināti, ka ikviens grupas loceklis pilnībā koordinēs savas individuālās darbības veiksmīga un prasmīga kopējā rezultāta sasniegšanā.

Novērojumi gan liecina, ka cilvēkiem vairāk tīk domāt tieši “mēs esam lieliski” formā, un uz jautājumu – kāpēc? – precīzi atbildēt ir jau grūtāk. Iespējams, komanda arī ir lieliska, bet arī šajā gadījumā nepieciešams veicināt komandas locekļu refleksiju par komponentiem, kas šo lieliskumu rada. Kāpēc jūs esat lieliski? Katrai komandai būs citas atbildes. Iespējams, ka tā ir precīza darba organizācija (kā?), sapulces otrdienās (kāpēc?), izstrādāts rīcības plāns krīzes situācijās (kāds?), atbilstoši prasmēm sadalītas lomas (ko katrs dara?) vai ikgadējais komandas kopīgais pasākums.

TĀDĒJĀDI … Grupas saliedētība ir kombinācija

Tā ir kombinācija no (1) grupā valdošā solidaritātes un vienotības, uz ko norāda savstarpējo saišu stiprums starp grupas locekļiem un piesaisti grupai kopumā; (2) piederības un kopības sajūtas grupā; un (3) pakāpes, ar kādu grupas locekļi koordinē savu ieguldījumu komandas mērķu sasniegšanā.

Šie trīs savstarpēji saistītie procesi var tikt attiecināti uz jebkuru cilvēku grupu vai komandu, bet komandas veidošanās vai attīstība nav tajos ierobežota. Pastāv daudz blakus esošu apstākļu, kas ietekmē tās pastāvēšanu un darbību, un ikviens no šiem procesiem ir vērā ņemams. Katra komanda ir fenomens, un pret to kā pret tādu arī jāattiecas. Tāpēc nekad nebūs par daudz domāt: kur mēs esam – kur vēlamies būt, kādi mēs esam – kādi mēs vēlamies būt, kāds ir mūsu darbs – kādu mēs gribam savu darbu.

Pārmaiņas ir iespējamas, ja vispirms par tām domā, un pēc tam – īsteno.

Uzzini arī par “The Five Behaviours of a Cohesive Team” jeb 5B programmu: http://senseofteam.lv/lv/komandas-attistiba/5b/