Kas ir grupas saliedētība

2.04.2011

Teksts: Ieva Lūkase

Nereti, ja komandas veidošanas un attīstības treniņi notiek lietainā laikā, cilvēki uzsāk valodisku spēli un saka – mēs esam saliedēti! – ar to saprotot gan to, ka viņi ir salijuši, gan to, ka grupa ir kļuvusi vienotāka. Rodas gan jautājums, kas tad īsti ir saliedēta grupa?

Nerunājot par lietu, kas tiešām āra apstākļos jebkuru cilvēku grupu var padarīt izmirkušu (lasīt – saliedētu), šī raksta mērķis ir apskatīt īpašības, kas saliedētai grupai piemīt, un faktorus, kas saliedētību veicina.

Ar šo rakstu Sense of Team grib sākt jaunu ieradumu – dalīt gudrību. Mūsu misija ir veicināt sadarbības kultūru, tāpēc mums ir svarīgi stāstīt Jums, ko mēs zinām un esam atklājuši arī no komandas veidošanas un attīstības treniņu teorētiskajiem apvāršņiem.

Ievadam

Grupas saliedētība tiek lielā mērā uzskatīta par garantu grupas darba efektivitātei, un cilvēki tiecas piederēt pie efektīvām grupām, jo mēs visi gribam būt daļa no kāda veiksmes stāsta. Turpinājumā vispārīgs saliedētas grupas apraksts, kā galveno avotu izmantojot Ian Brooks grāmatu “Organisational Behaviour. Individuals, Groups and Organisation.” (4th edition, 2009)

Saliedētā grupā grupas indentitāte ir skaidra, savstarpējās attiecības ir labas un cilvēki piešķir vērtību faktam, ka ir grupas locekļi. Motivācija būt “vienam no” ir arī faktors, kā dēļ cilvēki nevēlas šādu grupu atstāt. Tas var būt saistīts gan ar emocionālās piederības sajūtu un apmierinājumu ar savu darba vidi un cilvēkiem, gan ar “tīrajiem” darba rezultātiem, jo, kā minēts iepriekš – saliedētu grupu darba rezultāti ir augstāki salīdzinājumā ar grupām, kurās indivīdi strādā atsevišķi.

Interesanti, ka kā vēlamais saliedētas grupas lielums tiek uzskatīts no 5 – 8 grupas locekļiem, jo tas nodrošina visu dalībnieku iesaisti un atbildību. Jo lielāka grupa (īpaši, ja cilvēku skaits pārsniedz 15), jo zemāks iesaistīšanās līmenis un mazāka piederības sajūta. Lielās grupās ir grūti uzturēt labas un ieinteresētas attiecības ar visiem grupas dalībniekiem, kas attiecīgi mazina ticību vienotam mērķim.

Jāatzīst, ka mūsdienu darba organizācija lielākoties paredz strādāšanu grupās, kas ir lielākas par 8 cilvēkiem. Pat ja kādā nodaļā vai departamentā šis skaitlis ir 8 un zemāk, ļoti bieži grupai nav iespēju veidot savu identitāti, jo tā tiek pakļauta kopējai kooperatīvajai identitātei un kultūrai, kā arī darbs notiek atvērtā tipa birojos ar citām nodaļām vai departamentiem, “tepat aiz stikla šķērssienas”. Šī realitāte nav nedz laba, nedz slikta, bet tā rosina pārdomāt klasisko saukļu “jūs esat komanda”, “jāstrādā komandā” u.c. atbilstību situācijai. Strādāšana viena nosaukuma nodaļā ne vienmēr ir komandu veidojošais faktors.

Protams, bez idealizēšanas. Kaut arī mazas un saliedētas grupas uzrāda labāku komunikācijas plūsmu, pretestību frustrācijai un stresam, kā arī mazāku darbinieku maiņu un slimošanas reizes, ir arī problēmas. Attiecīgi, saliedētas grupas var kļūt zināmā mērā agresīvas pret citām grupām, imagināri aizstāvot savu “teritoriju” un “iemītniekus”. Visbiežāk šādas reakcijas rodas, kad grupa saskaras ar inovatīvām idejām, kas tiek piedāvātas no ārpus- grupas esošiem cilvēkiem vai strukturālām, organizatoriskām pārmaiņām uzņēmumā. Šādās pārmaiņas tiek uztvertas kā “invāzija”, kas jāapkaro, jo tā apdraud esošo grupas komforta un spēka līmeni.

Organizācijas vai uzņēmuma līmenī šādas, ar agresīvu aizstāvēšanos raksturojamas grupas, var kļūt par klupšanas akmeni inovācijām. Visticamāk, šīs grupas darba rezultāti ir labi un autoritātes tās locekļiem netrūkst, kā rezultātā tā var ietekmēt visu vai daļu no organizācijas, un neatbalstošas attieksmes gadījumā bremzēt iecerētās pārmaiņas.

Saliedēta grupa

Tomēr bez vispārīgā apraksta ir atrodama arī dziļāka analīze par faktoriem, kas nosaka grupas saliedētības līmeni. Donelson R. Forsyth skaidrojums grāmatā “Group Dynamics” (4th edition, 2006) ir strukturāls un tāpēc, manuprāt, būs vislabāk uztverams.

Turpinājumā tātad saliedētas grupas analīze no šī autora skatpunkta, kurš ir nonācis pie secinājuma, ka tas, kas tur kopā jeb saliedē jebkuru komandu ir 3 savstarpēji saistīti procesi –grupas pievilcība, piederība un vienotība, un komandas darbs.

1) Grupas pievilcība

Jebkurā grupā starp cilvēkiem rodas savstarpējās saiknes un attiecības 2 līmeņos – individuālā un grupas līmenī. Individuālā līmeni grupas locekļiem savā starpā rodas interese vienam par otru, visbiežāk par kādu vai kādiem vairāk kā par citiem. Dabiskā veidā tas manāms kā biežāka komunikācija un kopīgas aktivitātes ar šiem cilvēkiem, un padomājot, katrs atradīs piemēru no dzīves, kur lielākā grupā vērojamas mazākas, savstarpēji ciešāk saistītas cilvēku kopas.

Tomēr no visas grupas kopējā saliedētības aspekta vērā ņemamais fakts ir sekojošs: kad grupu šīs individuālās un mazo cilvēku kopu attiecības ir šķērsojušas šurpu turpu, veidojot savdabīgu tīklu, tas rosina piederību grupai un lepnumu par to kopumā.

Jo interesantāks šis atzinums liekas lielo grupu (virs 15 locekļiem grupā) kontekstā, kad ir skaidrs, ka cilvēkiem nav motivācijas un iespēju būt labiem draugiem ar it visiem. Bet, ja cilvēks piederēs kādai mazākai kopai un būs nodibinājis labas attiecības ar pāris kolēģiem, iespējamība, ka viņš izjutīs piederību lielajai grupai aug. Protams, gadījumā, ja mazās kopas būs lojālas viena pret otru un atmosfēra kolektīvā kopumā – labvēlīga.

Piederība grupai kopumā ir līmenis, kura esība ir nodrošina grupas stabilu pastāvēšanu. Piederības grupai gadījumā, pat ja kāds no tās locekļiem to atstāj, pārējiem nerodas pārdomas par grupas atstāšanu – grupa ir kļuvusi par vērtību pati par sevi.

Maikls Hogs (Michael Hogg) norāda, ka grupas pievilcība ir sociālā pievilcība. Pretstatā individuālām simpātijām, sociālā pievilcība ir depersonalizēta – tā tiek izjusta pret visu grupu, kurai piemīt īpašas kvalitātes, kopumā. Attiecīgi, vienādi tiek apbrīnoti visi grupai piederošie locekļi, kaut arī ikdienas komunikācija un sasaiste ar dažiem no grupas ir intensīvāka kā ar citiem.

2) Piederība un vienotība grupai

Saliedētā grupā vērojams, ka tās locekļi burtiski “ir salīmēti kopā”. Runājot par grupu, cilvēki lieto tādus izteiciens kā “mēs paveicām to darbu”, “mēs pārvarējām grūtības” un līdzīgi, nevis “es to izdarīju” vai “bija grūti, bet es to pārvarēju”.

Arī runājot par sevi individuāli, saliedētu grupu locekļi reflektē par savu piederību grupai atklāti un atzīst, ka jūtas piederīgi grupai un domā par grupu tikpat kā par sevi.


Abas augstākminētās “pašidentifikācijas” pazīmes liecina, ka tās locekļi saista savu nākotni ar darbību šajā grupā, ir gatavi nest atbildību par to, ko grupa paveic, un ir griboši investēt gan attiecībās ar grupas locekļiem, gan darba situācijās.

Izvērtējot pieredzi, kas gūta strādājot ar dažādu uzņēmumu un organizāciju komandām, bieži ir iespējams noteikt komandas saliedētības līmeni pēc tā, kā tās locekļi izsakās par komandu un tās locekļiem. Pirmkārt tas parādās jau mirklī, kad par komandu ir vispār kas jāsaka (nav svarīgi, cik vispārīgā vai dziļā līmenī), un ir gadījumi, kad tas ir apgrūtinoši un neviens nevēlas uzņemties atbildību kaut ko teikt par visiem. Un, protams, pastāv arī otra galējība – kad izteikuma forma “mēs” valda tik spēcīgi, ka komandai ir grūti reducēt izvērtējumu par paveikto uz individuālu līmeni pat gadījumā, kad kāda no grupas locekļiem ieguldījums (vai ne-ieguldījums) ir lielā mērā noteicis rezultātu. Treneri valodā šos gadījumus mēdz saukt par “viltus lojalitāti”.

Komandai ir vērtīgi izšķirt, kad ir jāaizstāv vai jāizceļ savs komandas biedrs, un pretēji – kad darbs ir jāizvērtē un jāsniedz precīza, individuāla, tieša un konstruktīva atgriezeniskā saite. Komandas veidošanas/attīstības treniņš ir īstā vieta, kur komandai šīs prasmes trenēt, jo atgriezeniskā saite vienmēr attieksies uz neitrālu uzdevumu, kura veikšanā tomēr izpaudīsies indivīdu ierastie rīcības un risinājumu modeļi. Tādējādi izvērtējuma priekšnoteikumi ir neitrālāki kā darba vidē, kur bieži laika un iedziļināšanās trūkuma dēļ atgriezeniskās saites mēdz būt asas un radikālas, lielākoties tādēļ, ka ir novēlotas.

3) Komandas darbs jeb savstarpēji sadalīts ieguldījums

To, ka “jāstrādā komandā” mēs zinām visi, gluži tāpat kā to, ka jātaupa energoresursi, jo kūst ledāji. Tomēr, ko nozīmē darbs komandā, un kāpēc mums tā būtu jāstrādā? Klasiskākā no atbildēm būtu – komandas darbs palīdz veikt uzdevumus ātrāk, kā darot vienam. Attiecīgi – komandas darbs var tikt raksturots kā grupas locekļu pozitīvās gaidas attiecībā uz visu iesaisti uzdotā darba veikšanā.

Grupai, kuras saliedētība rodas no vēlmes sasniegt kopēju mērķi, ir augsta kolektīvā efektivitāte. Kolektīvā efektivitāte nav vispārīgs optimisms vai pārliecība par grupas spēku “tāpēc, ka mēs esam lieliski”. Kolektīvā efektivitāte rodas tad, kad grupas locekļiem ir kopīga pārliecība par to, ka viņi var izpildīt visus mazos komponentus no lielā grupas uzdevuma pilnīgi un efektīvi. Piemēram, ja hokeja komandas dalībnieki domā: “Mēs esam spēcīga, veiksmīga hokeja komanda”, tad tas ir vispārīgs pieņēmums. Bet, ja viņi domā: “Mēs esam ātri uz ledus” vai “Mēs dodam lieliskas piespēles”, tā ir jau ir lielāka kolektīvās efektivitātes pazīme.

Grupā, kurā komandas darba izpratne balstās kolektīvās efektivitātes pieredzē, tās dalībnieki ir pārliecināti, ka ikviens grupas loceklis pilnībā koordinēs savas individuālās darbības veiksmīga un prasmīga kopējā rezultāta sasniegšanā.

Novērojumi gan liecina, ka cilvēkiem vairāk tīk domāt tieši “mēs esam lieliski” formā, un uz jautājumu – kāpēc? – precīzi atbildēt ir jau grūtāk. Iespējams, komanda arī ir lieliska, bet arī šajā gadījumā nepieciešams veicināt komandas locekļu refleksiju par komponentiem, kas šo lieliskumu rada. Kāpēc jūs esat lieliski? Katrai komandai būs citas atbildes. Iespējams, ka tā ir precīza darba organizācija (kā?), sapulces otrdienās (kāpēc?), izstrādāts rīcības plāns krīzes situācijās (kāds?), atbilstoši prasmēm sadalītas lomas (ko katrs dara?) vai ikgadējais komandas kopīgais pasākums. Kad šie komponenti ir apzināti, tad brīdī, kad komanda saskaras ar grūtībām, ir struktūra, kurā meklēt iespējas uzlabojumiem vai jaunu komponentu pievienošanai. Tas katrā ziņā ir vieglāk, kā grūtību gadījumā atzīt, ka “mēs vairs neesam lieliski”, ja komanda līdz tam tiek, pirms darba neefektivitātes dēļ ir jau izjukusi vai izformēta.

Noslēgums

Tādējādi grupas saliedētība ir kombinācija no (1) grupā valdošā solidaritātes un vienotības, uz ko norāda savstarpējo saišu stiprums starp grupas locekļiem un piesaisti grupai kopumā; (2) piederības un kopības sajūtas grupā; un (3) pakāpes, ar kādu grupas locekļi koordinē savu ieguldījumu komandas mērķu sasniegšanā.

Šie trīs savstarpēji saistītie procesi var tikt attiecināti uz jebkuru cilvēku grupu vai komandu, bet komandas veidošanās vai attīstība nav tajos ierobežota. Pastāv daudz blakus esošu apstākļu, kas ietekmē tās pastāvēšanu un darbību, un ikviens no tiem ir vērā ņemams. Katra komanda ir fenomens, un pret to kā pret tādu ir arī jāattiecas. Tāpēc nekad nebūs par daudz domāt: kur mēs esam – kur vēlamies būt, kādi mēs esam – kādi mēs vēlamies būt, kāds ir mūsu darbs – kādu mēs gribam savu darbu. Pārmaiņas ir iespējamas, ja vispirms par tām domā, un pēc tam – īsteno.

Saliedētības 3 aspekti tabulā:

Komponents Apraksts Piemēri
Saliedētība kā pievilcība
  1. Pievilcība starp grupas locekļiem
  2. Piesaiste grupai kopumā
    1.Draugu skaits grupā, draudzības spēks;
    2.Lepnums par grupu, grupa patīk kā veselums
Mēs esam draugi”, “Man ir daudz draugu šajā grupā”Man patīk šī grupa”, “Esmu lepns šeit būt”
Saliedētība kā vienotība
  1. Vienotība
  1. Piederība
1.Pakāpe, kādā grupa tiek redzēta kā viens veselums;2.Kopības sajūta Mēs esam kā viens”, “Mēs esam vienoti”;Esmu viens no grupas”, “Esmu piederīgs šai grupai”
Saliedētība kā komandas darbs
1.Orientēšanās uz uzdevumiem;2. Komandas gars 1.Veiksmīgas darbības kapacitāte, darbojoties kā vienībai;2. Emocionālā intensitāte grupā Šī grupa ir efektīva”, “Es daru visu, lai mums izdotos”, Šajā grupā ir ievērojams enerģijas līmenis”, “Šajā grupā ir komandas gars”

Termina tulkojums/skaidrojums

Cohesive groups

1. Angļu valodas skaidrojošā vārdnīca:

Cohesionnoun

(of objects) the state of sticking together, or (of people) being in close agreement and working well together.

The team just seems to lack cohesion.

Cohesiveadjective

We were not a very cohesive family.

[Cambridge Dictionary of American English: http://dictionaries.cambridge.org/define.asp?dict=A&key=cohesion*1+0]

2. Tulkojumi angliski – latviski:

Cohesive – saliedēts

Cohesiveness – vienotība

Cohesion – kohēzija

[translate.google.com]

3. Svešvārdu un terminu vārdnīca:

Kohēzija:

  1. LV kohēzija
    Definīcija: Molekulāra mijiedarbība starp ķermeņa (cietvielas, šķidruma) daļiņām, kurā veidojas vienota sistēma. Kohēzija cietā ķermenī raksturo tā pretestību deformācijai (stiepei, bīdei). Termins novecojis, jo neaptver dažādus starpmolekulāras mijiedarbības veidus.B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm:

http://termini.lza.lv/term.php?term=koh%C4%93zija&list=koh%C4%93zija&lang=LV

Lai iet zināšanu labumā,

ar prieku,

Ieva Lūkase

Sense of Team

2010

Ja atrodi šo rakstu kā noderīgu un vēlies to izmantot – laipni lūgts. Mēs novērtēsim, ja izmantosi atsauci uz ieguves avotu un tādējādi turpināsi sadarbības kultūru.