2.04.2010

Ir teiciens, ka mēs katrs redzam un mērām pasauli tā, kā mēs redzam un mērām sevi. Attiecīgi, kas ir labs mums – tas, pēc mūsu domām, noteikti būs labs arī citiem. Jāatzīst tomēr, ka šis redzējums ir riskants, īpaši tad, ja mums jāstrādā kopā ar citiem cilvēkiem. Un ko tad, ja viņu strādāšanas manieres, informācijas uztveršanas veids, sadarbības modeļi un konfliktu risināšanas ieradumi atšķiras?

Ja darbības efektivitātes augšana seko kā rezultāts, tad mūsu motivācija pielāgoties citiem cilvēkiem aug. Pielāgoties citiem cilvēkiem mēs varam gan vērojot viņu darbības praksē un veicot atziņas, gan paplašinot savu teorētisko zināšanu bāzi par cilvēku dažādības variantiem.

Kā piemēru šī raksta ietvaros aplūkosim dažādus mācīšanās un inteliģences veidus pēc Gārdnera klasifikācijas un dr. paed. Irinas Maslo paskaidrojumiem¹.

Turpinot lasīt, uz sekojošo iespējams skatīties no dažādām pozīcijām:

1. izvērtēt, kāds ir Tavs vislabprātāk izvēlētais mācīšanās veids vai to kombinācija;

2. kādi mācīšanās veidi ir cilvēkiem, ar kuriem Tu strādā/mācies kopā;

3. ja esi treneris – kā Tevis dotie uzdevumi un mācību vide atbalsta dažādus mācīšanās veidus un vai to izpausme ir iespējama.

Hovards Gārdners (Howard Gardner) ir psihologs, kas izvirzīja vairāku inteliģences veidu teoriju. Šajā rakstā tiks apskatīta Gārdnera teorija par 7 (viņa vēlākajās teorijās šis skaitlis pieaug) domāšanas veidiem – verbālo, loģiski matemātisko (abstrakto), vizuālo, muzikālo, ķermenisko, sociālo un intuitīvo. Atziņa par to pastāvošajām dažādajām kombinācijām ar atšķirīgām dominantēm, kas piemīt katram cilvēkam, ļauj secināt, ka mācīšanās procesi ir daudzveidīgi un individuāli atšķirīgi.

Racionālā mācīšanās ir tā, kas ir līdz šim dominējusi visās mācīšanās psiholoģiskajās teorijās. Tā ir saistīta arkreiso smadzeņu puslodi, ko visvairāk lieto cilvēki ar verbālo un loģisko domāšanas veidu. Tiek uzskatīts, ka racionālās mācīšanās laikā informācija tiek uztverta ar prātu un prāts vingrināts tik ilgi, līdz zināšanas nokļūst ilglaicīgajā atmiņā.

Emocionālā mācīšanās savukārt ir saistīta ar labo smadzeņu puslodi un vizuālo, kinētisko, sociālo, muzikālo un intuitīvo domāšanu, kurā attieksme pret zināšanām nosaka zināšanu apguvi. Emocionālās mācīšanās un emocionālā domāšana nosaka to, ka cilvēkam vispirms rodas interese, vēlmes, vērtības utt., kas izraisa darbības vajadzību, savukārt darbības veikšanai nepieciešamas zināšanas un prasmes. Tā kā darbība kļūst personiski nozīmīga, saīsinās zināšanu un prasmju veidošanās process – to sauc par paātrināto mācīšanos.

Cilvēks mācīsies labprāt un ar rezultātiem tad, ja mācību vide un veids atbildīs viņa domāšanas tipam.

Cilvēki ar:

1. Verbālo inteliģenci – mācās metodiski un sistemātiski, prot argumentēt un diskutēt, labprāt klausās un stāsta, lasa un raksta, atceras detaļas (skolas parastās prasības). Metodes – notikumu un stāstījumu rakstīšana, uzstāšanās ar referātiem, diskutēšana un kopsavilkumu veidošana.
2. Loģiski matemātisko (abstrakto) inteliģenci – domā abstrakti, ir labi problēmu risinātāji un loģisku eksperimentu veicēji; problēmu patstāvīga risināšana, likumu analīze, darbs ar datoru, matemātiskās spēles, eksperimentēšana.
3. Vizuālo inteliģenci – domā tēlos, veido iekšējos zīmējumus, krāsas un formas, tabulas un shēmas; attēlu un vārdu kombinēšana, simbolu izdomāšana, video skatīšanās.
4. Muzikālo inteliģenci – mācās, klausoties mūziku, ir toņa, ritma un tonalitātes izjūta, gaisotne un mūzika ietekmē viņu mācību panākumus; mūzikas veidošana, klausīšanās, dziedāšana.
5. Kinestētisko inteliģenci (ķermeniskā inteliģence) – mācās pārvaldot ķermeni, kontrolējot to, laba laika izjūta un refleksi, mācās kustībā un taustot, atceras to, ko darījuši paši, ko lasījuši un dzirdējuši, grūti nosēdēt ilgstoši vienā vietā, mācībās nepieciešami panākumi; kustības, mācību vides un vietas mainīšana.
6. Sociālo inteliģenci – labi starpnieki, prot citus pierunāt, labi saprotas ar citiem, mācās grupu darbā un sadarbojoties visdažādākajās formās. Lomu spēles, teātra uzdevumi, darbs grupās un diskusijas.
7. Intuitīvo inteliģenci – svarīgs paša viedoklis, apzinās ko jūt un labprāt mācās individuāli; sēdēšana un domāšana.

Šis sadalījums var likties arī šablonisks, pārlieku klasisks un garlaicīgs, bet ja tas kalpo kā stimuls padomāt tālāk un plašāk par mūsu personiski ierasto citu cilvēku zināšanu un darbības vērtējumu, tas ir sasniedzis savu mērķi.

Jebkurā cilvēku grupā un komandā būs sastopami cilvēki ar dažādiem inteliģences veidiem. To var uzskatīt par duālu atpazīšanas procesu – gan indivīdam jāspēj identificēt savas stirpās puses, gan grupas locekļiem jāpalīdz šai procesā, daloties ar informāciju, jo ir grūti sevi redzēt no malas.

Protams, atvērts paliek jautājums, vai pārstāvji no kāda konkrēta inteliģences veida dominē pār citiem vai tradicionāli tiek vērtēti augstāk. Visticamāk, tas atšķiras pēc vidēm, kur cilvēki darbojas, nepieciešamo kompetenci, darbības ātrumu un citiem faktoriem.

No komandas veidošanas un attīstības treniņu perspektīvas iespējams atviegloti uzelpot – mācīšanās vide un saturs, manuprāt, ir izaicinošs un rosinošs jebkuram no inteliģences veidiem, un izpausmes iespējas ir visiem. Tādā ziņā neformālā izglītība, pie kuras pārstāvjiem var pieskaitīt arī Sense of Team, savā radošumā un organizācijas brīvībā ir nelielu soli priekšā jebkurām frontāli organizētām mācībām vai formālajai izglītībai.

Noslēgumā vien gribu bilst, ka dažādībā, tāpat kā komandā, ir spēks.

“A group is a bunch of people in an elevator.

A team is also a bunch of people in an elevator, but the elevator is broken!”

/Bonnie Edelstein/

Mēs ceram, ka Tavā liftā ir dažādi cilvēki

(Šajā gadījumā – no mehāniķa līdz psihologam.)

Ieva Lūkase

Sense of Team

2010

Ja atrodi šo rakstu kād noderīgu un vēlies to izmantot – laipni lūgts. Mēs novērtēsim, ja izmantosi atsauci uz ieguves avotu un tādējādi turpināsi sadarbības kultūru.

literatūras avoti: