1.08.2011

Sense of Team Jūras Demo tuvojas ar joni, tāpēc 4,5dien ar Robi nolēmām izmest līkumu līdz Kolkai un apskatīties kā dzīve plūst tur…

Tikuši pie diviem Prijon Seayak ( liels paldies Campo un personīgi Agrim), metam tos uz busa jumta un stūrē prom uz Kolku. Plāns vienkāršs – atrast bākas kontaktpersonu un uzzināt – vai ir iespējas nakšņot bākā legāli to saskaņojot? Un protams doties uz bāku un to izdarīt.

Viss notiek kā plānots – satiekam Visvaldi, kurš ir bijis atbildīgais vīrs par Kolkas bāku – nu līgums cauri un atbildības vairs nav. Visvaldis ir bijis tālbraucēju kuģa kapteinis un ir vīrs ar spēku, esam gandarīti, ka viņš atrada laiku pārmīt ar mums kādu vārdu par jūru, bāku un dzīvi, jo runājoties ar mums, viņš ik pa brīdim saņem telefona zvanus un komunicē ļoti skaidri – nē, es nebraukšu pacelt karogu un jūrā arī nevienu nevedīšu – man nav laika! Rīt būšot Lībiešu svētki un visiem visu ko vajagot, bet pašam rīt brauc sens draugs un nav ar ko uzcienāt, jo butes ir sagājušas dziļumā! Nu ja, ar butēm laikam vēl sarežģītāk kā ar bitēm…

Lai nu kā saprotam , kā tur ar bāku – joprojām notiekot izmeklēšana pēc ugunsgrēka 4.07., kura iemesls esot gaužam „dumjš” pāris vietējie vīri aizbraukuši uzcept desas un iedzert alu uz bāku un nav nodzēsuši uguni, kā rezultātā gandrīz nodegusi visa bāka, labi, ka vējš bija uz mūra, nevis celtņu pusi. Bākā vārti esot vaļā, neesot bijis vaļas aizslēgt – mēs ir gatavi palīdzēt un saņemam ķēdi ar ko tos noslēgt.

Dodamies uz kāpām un drīz esam gatavi doties uz bāku, viss nepieciešamais nakšņošanai un dzīvības nodrošināšanai ir līdzi. GPS rāda, ka attālums līdz bākai ir 5,4 km, jūrā ir nelieli vilnīši – viss mierīgi. Airējot vienmērīgi jau pēc 1,15 stundām esam pie bākas, to steigā pamet jūras kraukļu un kaiju kolonijas – skats iespaidīgs – milzīgi melni punkti veļas prom no bākas saceļot baisu troksni. Apbraucam apkārt salai un ievērtējam viļņu lauzēju formu un izmērus, bāka atrodas aiz 4metrīgas sienas jūras vidū – unikāls veidojums. Vēsture vēsta, ka bāka šajā vietā atrodas jau no 1875. gada, kad šeit bija pagaidu tornis. Vēl agrāk pie Kolkas raga bija noenkurots kuģis — bāka. 1884. gadā tika atklāta patreizējā bāka uz mākslīgi uzbērtas salas 6 km gara sēkļa galā (celšanas laikā tā bija tikai 5 km no krasta, bet jūra noskalo krastu). Akmeņus bākas celtniecībai veda no Vīdāles pāri Bažu purvam un no Sāmsalas ar laivām.

Kāpjam ārā no kajakiem un jāsaka, ka viss un visapkārt liecina par putnu koloniju dzīvi šeit – viss balts no izkārnījumiem un ož pēc zivīm, kuru atliekas ir visapkārt. Vēl te ir 2 vai 3 kaijas, kuras nelido prom, bet staigā pakārt – vai nu jaunas, vai sagurušas, Robis saka, ka tās esot barvedes, kurām jātur līnija un mūs redzes lokā, varbūt…

Atrodam kuģu slotu un noslaukām nelielu pleķīti kur nolikt savus Thermarest un iekārtot naktsmītni, ar kajakiem sānos aizsargājamies no vēja – viesnīca gatava. Arī ar smaku esam jau apraduši, gatavojam rīsus un ieturot stilu ēdam tunci. Izstaigājamies ari pa bāku, jo vārti patiešām ir vaļā un jāsaka, ka ēkas un apkārtne ir nolaista, jo jau sen bāka darbojas Hiteck režīmā – viss tiek kontrolēts ar sms un datoru un cilvēka klātbūtne šeit ir kļuvusi lieka. Kaut arī tā – šī tomēr ir unikāla vieta un žēl, ka tik turīgām organizācijām kā Jūras administrācija un Rīgās brīvosta nav vēlēšanās to sakopt…Eh, ko nu par skumjo – vērojam kuģus, kuri braukā par jūras ceļu no un uz Rīgu, kā arī putnus kuri lidinās šurpu turpu – skaisti. Saulrietā garām pabrauc militārs kuģis un jau tumsiņā Silja Line – milzīga izgaismota peldoša māja. Tumsa ir klāt un bākas gaismas ieaijāti un zivju smakas apdullināti dodamies pie miera jūras vidū…

Valdis Vanags, Sense of Team