2.04.2010

Rinalds Rudzītis

Pirms kāda laika šo rakstu tiku publicējis savā blogā (http://rinalds.posterous.com). Šīs pārdomas izraisīja virkne apstākļu sakritības un tā kā arī Senes of Team daudz strādā ar cilvēkiem un vairākas lietas, ko esmu minējis var attiecināt uz to kā strādā uzņēmumi un tā komanda/s – nolēmu publicēties arī šeit. Kuras no minētajām lietām – tas, lai paliek pašu izdomāšanai, jo citādi tā jau garais raksts kļūs vēl garāka, bet ja ir vēlme diskusijai, tad vienmēr laipni. Izturību lasīšanā!

Izglītība ir ļoti komplicēta, jo tiek izdalīti vairāki izglītības veidi – formālā, neformālā, pieredzes un kā tik vēl nē! Katrai no tām ir savas labās un sliktās puses, bet šoreiz, galvenokārt, par to, kas un kā notiek skolā – vai kādu skolu es vēlētos savām meitām.

Jautājumi, kas saistīti ar izglītību Latvijā, pēdējā laikā man neliek mieru. Ik pa brīdim es uzduros kādam rakstam, „iekuļos” kādā seminārā vai diskusijā par šiem jautājumiem un tas viss kopā nepamet manas smadzeņu rievas un tur visu laiku gruzd. Jā, un vēl pirms diviem gadiem biju viens no laimīgajiem, kas tika cauri Iespējamās misijas sietam (www.iespejamamisija.lv) un gandrīz kļuvu par programmas pirmā iesaukuma skolotāju. Gandrīz, jo pēdējā mirklī diemžēl daži apstākļi nesakrita.

Aprīļa beigās biju Junior Achievement – Latvija (www.pirmaismiljons.lv) pasākumā, kur bija pulcējušies dažādu Rīgas izglītības iestāžu pedagogi. Tēma bija saistīta ar radošumu skolā (http://ej.uz/sdm). Bija dažādas prezentācijas, dažādas idejas, bet, kas mani līdztekus citām lietām atsēdināja un lika domāt par skolotāja lomu – skolotāji tik labi prot runāt pareizās frāzēs, ka prieks klausīties, bet kad jautā, kas traucē frāzes pārvērst darbos – ir tikai atrunāšanās (skolas vadība, izglītības standarts, lielā slodze, mazās algas u.c.), un nav reālas rīcības.

Un šis pasākums lika aizdomāties, kādā skolā es gribētu, lai mācās mani bērni, un semināra laikā man daļu no faktoriem, kurus minēja paši skolotāji, izdevās piefiksēt:

Skolotāja spēja izmantot apstākļus un izglītošanās procesa pielāgošana apstākļiem.

Kas aiz tā slēpjas? Labs piemērs no bērnudārza : ieraugot, ka snieg, bērni ierosina doties laukā un celt sniegavīru. Turpmākie scenāriji – audzinātāja pasaka nē un turpina iesākto izglītošanās procesu, jo ir taču plāns; audzinātāja saka : „Labi!”, saģērbj bērnus, dodas ārā un ļauj bērniem priecāties par sniegu un celt sniegavīrus; audzinātāja saka: „Labi!”, bet procesā iesaista bērnus – kādam lūdz no sētnieka dabūt slotu, kādam no virtuves burkānu, kādam vēl kaut ko – šī arī ir vieta, kur skolotājs spēj pielāgot apstākļus (sniegu un bērnu vēlmi), lai bērniem dotu iespēju apgūt dažādas prasmes un iemaņas. Vai skolā kaut kas tāds notiek un ir iespējams?

Temata integritāte dažādos priekšmetos.

Ne gluži visu mācību gadu, bet ik pa laikam es priecātos, ja mana bērna skolā dažādos mācību priekšmetus caurstrāvotu viena tēma, piemēram – salāti x. Angļu valodā viņš noskaidro to, ka šie salāti ir Lielbritānijas karalienes mīļākie salāti, ka tie cēlušies y gadsimtā un uzzina to recepti. Mājturībā viņš šos salātus gatavo un paralēli filmē un fotogrāfē, lai pēc tam informātikas stundā to visu mācītos ielikt youtube, flickr, apstrādāt video un foto failus, fizikā uzzina kaut ko par salātu fizikālajām īpašībām, ķīmijā noskaidro atšķirību starp bioloģiski un rūpnieciski audzētām izejvielām, literatūrā meklē un lasa dažādu tautu dzeju par iekļautajām izejvielām vai paši sagatavo savus literāros darbus utt. Vai tas skolās notiek un skolotāji ir gatavi uz to parakstīties?

Skolēna līdzdalība mācību procesā

Iesaistīt pašus skolēnus mācību stundu plānošanā un ļaut viņiem domāt par to, kā viņi vēlētos konkrēto vielu apgūt. Šeit noteikti būs daudz konstruktīvu un jēdzīgu ideju, tikai drosmi ļaut tām „nākt ārā”. Vai pedagogi ļauj tam notikt un to vēlas?

Starptautiskā un starpkultūru pieredze

Izmantojot jaunās tehnoloģijas, tas vairs nemaz nav tik dārgi un grūti, jo skolēni no dažādām valstīm var satiktiess un diskutētu par savu pieredzi tiešsaistē, viens par otru un valstīm noskaidrotu dažādas lietas. Un atkal – mēs mācāmies komunicēt, mācāmies angļu valodu, jaunās tehnoloģijas, kopīgu interneta vietņu izveidi utt. Piemēram,http://youtu.be/qTsjIkM6xVU

Skolēnu sadarbība pa vecumiem

Kopīgas aktivitātes vai mācību projekts vidusskolēnam, pamatskolēnam un sākumskolas skolēnam. Šeit es saredzu ļoti lielisku iespēju kā skolēniem mācīties sadarboties un mijiedarboties ar dažāda vecuma cilvēkiem, kopīgi risināt uzdevumus. Vienam otru atbalstīt, pieskatīt un sekmēt kopīgo izaugsmi.

Vecāku iesaiste mācību procesā

Aicināt un veicināt to, ka vecāki ir līdzatbildīgi par mācību procesu, saturu un vidi. Dot iespēju viņiem piedalīties stundās, tās vadīt, kopīgi ar bērniem palīdzēt skolas vides veidošanā un citās lietas aktīvi iesaistīt vecākus kā resursu.

Iet ārā no skolas un ļaut skolā ienākt

Jebkuras skolas apkārtnē mēs varam atrast objektus un lietas, ko izmantot mācību procesā, iet uz vietējo kokzāģētavu un mācīties aprēķināt sazāģēto dēļu daudzumu, veikalos pētīt cilvēku iepirkšanās uzdevumus, vietējā pašvaldībā pētīt budžeta izlietojumu – tik daudz dažādu iespēju skolas vielu salikt kopā ar reālo dzīvi, ka žēl to neizmantot.

Modernās tehnoloģijas un internets

Laikā, kad mācījos skolā un aktīvi spēlēju basketbolu, (tas bija pirms 1998.gada, kad beidzu vidusskolu), fizkultūras skolotājs mums bija vieglatlētikas mīlētājs un basketbola pamatus ierādīja, bet tālāk neko nemācīja. Atceros, ka vienā no reizēm, kad mūsu skolā notika attiecīgā vecuma rajona čempionāts, tad viņš izvilka šaha dēlīti un kauliņus un pēkšņi mēģināja mums ierādīt kaut kādas kombinācijas. Ir jau jauki, ja vismaz kaut kad cenšas, bet vai bija jēga?! Vai šis skolotājs ir palicis šaha dēlīša līmenī, vai arī mēģina apgūt ko jaunu, to es nezinu?! Bet sagaidu, ka skolā, kurā mācīsies manas meitas, skolotājs spēs savu nezināšanu kompensēt vai arī izrādīs vēlmi mācīties un labprāt izmantos, piemēram, NIKE radītos klipus gan par treniņu metodiku (http://ej.uz/s1e), gan individuālas tehnikas pamatelementiem (http://ej.uz/o6w), kur gana skaidri ir parādīts, kādus elementus izmanto pasaules labākie sportisti un tas visu noteikti radītu interesi jauniešos šo tehnikas elementu apgūt, jo tā dara pasaules „varenie”.

Un šīs ir idejas, ko dzirdēju no pašiem skolotājiem. Skolotāji – beidziet atrunāties ar standartiem u.c. lietām, laidiet domas un idejas, kas jūsos rosās, realizēties, jo tas padarīs gan Jūsu, gan skolēnu dzīvi skolā krāsaināku, saistošāku un pavērs vietu, kur dzimt jaunām idejām.

Man ir svarīgi, kādā skolā mācīsies mans bērns un šie ir faktori, kas ļautu man izšķirties par vienu vai otru mācību iestādi, jo paredzu, ka nākotnē skolām nāksies būt konkurentēm savā starpā un tad tikai piedāvājums un tā izpildījums noteiks to vai klients būs vai nē. Sieva teica, ka šis viss atgādinot Valdorfa pedagoģijas pieeju – var jau būt, bet man nebija svarīgi ielikt to kādā rāmī, bet gan formulēt lietas, kuras redzu par vajadzīgām un iespējamām.